Cik patiesībā mūsu atvaļinājums ir efektīvs?
13. augusts, 2024 pl. 21:42,
Nav komentāru
🏞 Es tikko atgriezos no sava otrā šī gada atvaļinājuma, un lidojot mājup aizdomājos par to, kas tad īsti ar mums notiek atvaļinājumos, kādēļ dažreiz mums izdodas labi atpūsties un dažreiz neizdodas? Ko zinātne saka par atvaļinājuma konceptu un tā ietekmi uz mūsu dzīvi?Ikvienam protams ir skaidrs, ka kopumā atpūta ir laba lieta un tā ir vitāli nepieciešama, lai labi justos un būtu enerģija turpināt darbus. Es esmu secinājusi, ka man izdodas patiesi atslēgties no darba tikai izbraucot ceļojumā ārpus valsts. Un kopš šīs atklāsmes, man arī izdodas daudz kvalitatīvāk atpūsties un atjaunot resursus. Kāda veida atpūta atvaļinājumā patīk un sniedz efektu Tev?
Varam aplūkot trīs parametrus šajā tēmā:
📸 Atvaļinājuma efekts – garāks atvaļinājums ir spēcīgs instruments cīņā pret darba stresu un tā negatīvajām sekām (izdegšanu, miega traucējumiem, pārslodzes utt.). Pētījumos cilvēki min, ka uzlabojas veselības stāvoklis, noskaņojums, mazinās spriedze, paaugstinās enerģijas līmenis un apmierinātība. Domājot par atvaļinājuma garumu, pētnieki dalās ar piemēru par zāļu lietošanu slimības ārstēšanā – viena tablete iespējams sniegtu nelielu atvieglojumu, bet pilns kurss 5 dienas varētu izārstēt. Līdzīgi varētu būt ar atvaļinājuma efektu. Arī dažu dienu atvaļinājums var būt efektīvs, bet tā sniegtais efekts izzudīs ātrāk.
📸 Atvaļinājuma efekta izzušana – vispirms jau ir jābūt kaut kādam atvaļinājuma efektam, lai vispār būtu, kam izzust. Cerams, ka ir izdevies atpūsties; veselība uzlabojas/stabilizējas; apmierinātība ar dzīvi uzlabojas utt. Tomēr vidēji 2 līdz 4 nedēļās pēc atvaļinājuma sāk izzust pozitīvie efekti.
📸 Atvaļinājuma pieredze un aktivitātes – daži pētījumi rāda, ka pasīvās aktivitātēs pavadīts atvaļinājums sniedz zemāku efektu. Iespējams, ka ne tik daudz pati konkrētā aktivitāte palīdz cilvēkiem atgūties no darba stresa, bet gan ar aktivitāti saistītā psiholoģiskā pieredze, proti, vai man patīk tas, ko daru? Vai man ir iespēja izvēlēties un noteikt, ko un kā darīšu?
Sonnentag un Fritz (2007) izšķir 4 dažādas atvaļinājuma pieredzes:
💡 psiholoģisku atdalīšanos no darba - nozīmē brīvību no darba pienākumiem un mentālu atvienošanos no darba (Etzion, Eden & Lapidot, 1998)
💡 relaksāciju - nozīmē zemu aktivitātes līmeni, mazu fizisku vai intelektuālu piepūli, maz prasību un augstu pozitīvo emociju līmeni
💡 meistarību - attiecas uz izaicinošām pieredzēm, kas veido resursus, piemēram, jaunas prasmes un kompetenci citās jomās nekā darbs
💡 kontroli - raksturo pakāpi, kādā cilvēks var izlemt, kādu darbību veikt, kad, kā un ar ko.
Atvaļinājums ir daudz vairāk nekā tikai laiks prom no darba. Tas ir būtisks elements mūsu labsajūtā un produktivitātē. Izmantojam šo laiku, lai atpūstos, uzlādētos un atgrieztos darbā ar jaunu enerģiju!
*attēlā es @ Czarny Staw pod Rysami, 1586 m n.p.m.
